ja tu domaa, ka seksisms un rasisms neeksistee, nav prombleema, tad tu dziivo citaa realitaatee, kas izklausaas jauka, bet ir utopiska un bez ontologjiskaam sakneem. es arii tur gribu dziivot

es dzīvoju realitātē, kur eksistē grēks, ļaunums un nepieklājība, nevis seksisms, rasisms bla bla

t.i., grēks, ļaunums, nepieklājība, ko pastrādā individuāli, nosacīti autonomi cilvēki

tad tev ir tiesiibas spriedeleet tikai par to realitaati, nevis par sho realitaati, kur miljoniem cilveeku ir cietushi no seksisma un rasisma gadsimtiem un veel shodien, un deelj trumpveidiigajiem izskataas ka veel naaksies. un tas ka tu atsakies sho cieshanu ceelonjiem dot recognition and definition, tas biezhi saap veel vairaak nekaa pats paaridariijums. bet tu jau to nespeej aptvert, jo nekad neesi bijis vinju vietaa. varbuut tu nepiedziivo empaatiju, kas ir legit neirologjisks staavoklis, kaapeec man arii shkjiet, ka ar tevi diskuteet ir futile, i should stop

tu neko nesaprati. gan es, gan citi cilvēki cieš no ļaunuma, nepieklājības un grēka, nevis no seksisma vai rasisma. es tieši jau vairākos komentāros vedinu uz īsto ciešanu cēloni, bet tu visu laiku atkal ar tiem sloganiem

un empātija nav "neiroloģisks stāvoklis", šādi tu atkal to padari par bioloģiski-materiālistisku reduktīvismu un determinismu (medikalizē fenomenus, piemēram, nav tādas lietas kā šizofrēnijas, depresijas kā saslimšanas utml), kas tikai traucē nopietni domāt un reflektēt par ētiskumu.

ljaunumi un to meerkjis ir dazhaadi, paarveerst to vienaa homogeenaa masaa ir kaa visus augus mezhaa saukt par kokiem, vai visas pukjes daarzaa saukt par pieneneem, lai arii dazhaads pieprasa dazhaadas ruupes.

empaatija ir neirilogjiski uzskaidrojama, protams, to labaak var aprakstiit poeetiski, bet abos gadiijumos tas ir viens un tas pats. un ja tu sievietei sejaa vari pateikt, ka visas netaisniibas kas vinjai dziives laikaa ir jaapiedziivo ir vienkaarshi abstrakts ljaunums, nevis kas konkreets, ko var un vajag adreseet un atrisinaat, un tad mieriigi noskatiities kaa vinja falls into despair, tad, manupraat, tas ir empaatijas truukums

tieši ļaunums, nevērība un nepieklājība ir kaut kas konkrēts, seksisms, rasisms etc ir kaut kas abstrakts.

proti, vienā gadījumā tev pasaka, ka ļaunums, ar ko saskaries ir strukturāla sabiedrības patriarhija vai institucionalizēts rasisms. wat? kur nu vēl abstraktāk! kur nu vēl atbildību noveļošāk, nē, vēl trakāk, izrādās pie ļaunuma ir vainīgi vīrieši un priviliģēti baltie, nevis individuāli, vairāk vai mazāk conscious ļauni cilvēki. nē, katrs individuālā ļaunuma akts ir kaut kas konkrēts, tiešs un prezents, viss cits ir cilvēka tieksme uz maģiju un metafiziku ("varas struktūras"sabiedrībā arī ir metafizika, nihilistu metafizika)