pagātne | atmiņas | nākotne
 

methodrone
25 October 2016 @ 08:51 pm
 
nepatiik taa sajuuta, ka visu laiku sevi monitoreeju, vai esmu prieciiga vai arii beediiga. liidz ko esmu beediiga, juutos vainiiga, jo man ir tik daudz kaa. liidz ko esmu prieciiga, meegjinu atspeekot, ka mans prieks ir nozheelojams. shkjiet, ka dziive pluust starp vainas sajuutu un nozheelojamiibas sajuutu, un veel visaadaam sub-sajuutaam, kas divas ieprieksheejaas baro. un visas shiis lietas ko es saku ir just some more of the same, vienaadas, monoliits, visaadi vienaadi vaardi, kas apziimee vienaadas lietas, kas neizraisa nekaadas paarmainjas dziivee.

es juutos kaa bumbinja, kas inerti ripo doomiigaa virzienaa, un man gribas lai uz mani iedarbojas kaut kaads speeks, kas manu inerci lauztu. bet tajaa pashaa briidii man tas atkal shkjiet bezjeedziigi, jo lai arii es varbuut saaktu ripot citaa virzienaa, agri vai veelu es nonaakshu pie inertas riposhanas
 
4 atziņas | teikt
 
( Post a new comment )
Skabičevskis[info]begemots on October 26th, 2016 - 12:38 am
> es juutos kaa bumbinja, kas inerti ripo doomiigaa virzienaa, un man gribas lai uz mani iedarbojas kaut kaads speeks, kas manu inerci lauztu. bet tajaa pashaa briidii man tas atkal shkjiet bezjeedziigi, jo lai arii es varbuut saaktu ripot citaa virzienaa, agri vai veelu es nonaakshu pie inertas riposhanas

tā ir varena ilūzija. visu cieņu.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 26th, 2016 - 03:14 pm
es kraaju iluuzijas kaa daudzshkjautnjainus daargakmenjus
(Reply) (Parent) (Link)
(Anonymous) on October 26th, 2016 - 01:47 am
nepatīk tā sajūta, ka visu laiku sevi monitorēju, vai esmu priecīga vai arī bēdīga. līdz ko esmu bēdīga, jūtos vainīga, jo man ir tik daudz kā. līdz ko esmu priecīga, mēģinu atspēkot, ka mans prieks ir nožēlojams. šķiet, ka dzīve plūst starp vainas sajūtu un nožēlojamības sajūtu, un vēl visādām sub-sajūtām, kas divas iepriekšējās baro. un visas šīs lietas ko es saku ir just some more of the same, vienādas, monolīts, visādi vienādi vārdi, kas apzīmē vienādas lietas, kas neizraisa nekādas pārmaiņas dzīvē.

es jūtos kā bumbiņa, kas inerti ripo dōmīgā virzienā, un man gribas lai uz mani iedarbojas kaut kāds spēks, kas manu inerci lauztu. bet tajā pašā brīdī man tas atkal šķiet bezjēdzīgi, jo lai arī es varbūt sāktu ripot citā virzienā, agri vai vēlu es nonākšu pie inertas ripošanas
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 26th, 2016 - 03:13 pm
paldies, es arii taa gribeetu maaceet rakstiit.
(Reply) (Parent) (Link)