14 May 2015 @ 10:55 pm
kaa var?  
man shkjiet es nekad netikshu pie lietaam, ko veelos, jo es vinjas idealizeeju.
bet kaa var dziivot neko neidealizeejot? vai tad idealizaacijas truukums nevienaadojas ar vienaldziibu?
jo vairaak man kaut kas no pasaules iepatiikas, es to daljinju saaku intensiivi idealizeet, un tad kosmoss pamirkshkjina un viss izraadaas citaadaak vai pazuud, un taa lieta pazuud vai izraadaas kaut kas cits, sveshs, vienaldziigs. bet paarsvaraa es vienkaarshi juutos traka, jo es randomly izveelos dazhaadas lietas, ko idealizeet un tad uz vinjaam projiceeju savas idealizeejoshaas iluuzijas. repeatedly forever
vai idealizaacija nav tas pats kas jeegas pieshkjirshana? vai taa nav kaut kaada esteetika un konceptualizaacijas maaksla - idealizeet? vai taa nav dzeja? vai cilveeks vispaar eksistee aarpus dzejas? kas ar mani notiktu ja es izbeigtu? would i be just like a rolling stone?
 
 
( Post a new comment )
(Anonymous) on May 15th, 2015 - 03:09 am
nu, dzeja ne obligāti ir apdzejošana un projicēšana (idealizēšana), kur mēs kaut ko diktējam par kaut ko un aizrunājam to. ļoti bieži dzeja ir reakcija, atbilde, pieredzes brūces, uzruna
varbūt tevi uzrunā lietas, nevis tu viņas idealizē? intencionālo mērķējumu krustošanās un saspēles
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on May 15th, 2015 - 11:37 am
nu ja ka vinjas mani uzrunaa, tas ir kaa man shkiet, bet pashas lietas vienkaarshi ir pashas par sevi kaa jebkursh fenomens dabaa, un nav uzrunaataajas. uzrunaashana notiek tikai un vieniigi praataa. tas ir kaa savu prieku projiceet uz saulainu laiku vai dusmas uz negaisa maakonjiem. abiem nav nekaada sakara, jo abi vienkaarshi ir neatkariigi fenomeni. bet praats tos grib kaut kaa sasaistiit, lai izraadiitos plashaaks un svariigaaks nekaa ir. praatam shkjiet, ka tam konkreetaam lietaam ir jaapieder, lai pieraadiitu ka praata subjekti eksistee un ir legitimate, ka tiem atbilst objekti pasaulee. kaut kaads taads vague process, ko es veel neizprotu.
(Reply) (Parent) (Link)
fb: guten morgen[info]smoker_smoke on May 15th, 2015 - 03:26 am
++++ same
(Reply) (Link)
authenticity[info]authenticity on May 15th, 2015 - 06:40 pm
ja idealizāciju aplūko kā vienu no psihes aizsardzības mehānismiem, tad psihoanalīze uzskata, ka "jo sliktāks ir objekts, jo vairāk ir nepieciešama idealizācija". un ar objektu saprot jebko, par ko ir afekta reakcija, emocijas, stipras jūtas - cilvēkus, pieredzes, nākotnes sapņus.

idealizācijas (un nenovēršami - devalvācijas) īpatsvars/daudzums/koncentrācija/sauc-kā-gribi kaut ko pasaka par to, kā mēs (es saku mēs, jo man mēdz būt līdzīgi) uztveram pasauli. apparently, we perceive it as pretty shitty.

bet es nezinu, vai bez idealizācijas/devalvācijas highs and lows ir iespējama estētiski baudāma dzīve, man šķiet, ka tad ir tikai viens vienīgs 'meh'.

un TIK labi izklausās "kosmoss pamirkšķina", es pilnīgi iedomājos viņu tā pamirkšķinām un pēc tam iepriežam rokas sānos, pakniksējam un piemiedzam ar aci, such sass. :)
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on May 16th, 2015 - 11:00 pm
bet taa idealizaacija nav taada kas piepushkjo ko klaat, taa driizaak ir sajuuta, ka you're meant to do something or be somewhere, have things in a certain way, un bez taa tava pasaule ir unfulfilled, lacking, less that your full potential. un taas lietas ko idealizeeju nekaadaa meeraa nav ne iipashas, unikaalas vai stiliigas, driizaak rezoneejoshas manai humble random buutnei.
(Reply) (Parent) (Link)