man shkjiet es nekad netikshu pie lietaam, ko veelos, jo es vinjas idealizeeju.
bet kaa var dziivot neko neidealizeejot? vai tad idealizaacijas truukums nevienaadojas ar vienaldziibu?
jo vairaak man kaut kas no pasaules iepatiikas, es to daljinju saaku intensiivi idealizeet, un tad kosmoss pamirkshkjina un viss izraadaas citaadaak vai pazuud, un taa lieta pazuud vai izraadaas kaut kas cits, sveshs, vienaldziigs. bet paarsvaraa es vienkaarshi juutos traka, jo es randomly izveelos dazhaadas lietas, ko idealizeet un tad uz vinjaam projiceeju savas idealizeejoshaas iluuzijas. repeatedly forever
vai idealizaacija nav tas pats kas jeegas pieshkjirshana? vai taa nav kaut kaada esteetika un konceptualizaacijas maaksla - idealizeet? vai taa nav dzeja? vai cilveeks vispaar eksistee aarpus dzejas? kas ar mani notiktu ja es izbeigtu? would i be just like a rolling stone?