Kamon, tu neesi putins un tu nevienam nedari pāri (literally). Tas ir normāli būt arī mākonītim, ne tikai 'everything goes' saulesstariņam bez viedokļa un spējas izvērtēt lietas.

bet maybe not - buut maakoniitim. mosh ir vislabaak buut saulstarinjam ar viedokli un speeju izveerteet lietas, bet visu to patureet sevii un ne ar vienu nekad nedaliities, as in your opinion never existed and the world does not need it as in you could stop existing already and you should stop contributing to the world, because it is futile and unnecessary because you're arbitrary and everything is

Hmm, this is such a though question.

Nu mammas paziņa Veriņa tā darīja, un viņai bija savi convictions un viņa tik un tā bija patīkams cilvēks. Droši vien, ja tu vēlies draugus, that would be the way to go. Tad var vienkārši pārstāt runāt par to, cerēt, ka visi paši no sevis visu sapratīs, un pasaule mainīsies bez tavas līdzdalības.

Bet no otras puses, es tā sev visu laiku saku, un tik un tā nesaprotu kāpēc jābūt tolerantai pret ko tādu, kas reāli dara pāri tik lielos apmēros visam, pasaulei, dzīvniekiem, cilvēkiem pašiem. Kāpēc man būtu jāaizveras un jāizliekas, ka tas, kas notiek ir ok, kāpēc manos svaru kausos neizraisīt cilvēkos vainas sajūtu būtu jābūt nozīmīgāk, nekā atklāti runāt par to, kas manuprāt ir liela netaisnība? Kā var defaultā cienīt tādu izvēli, kura nodara tik lielu postu? Un es ļoti cienu savukārt tādus cilvēkus kā Gariju, kam varbūt nav draugu, bet viņš vismaz runā patiesību, nevis atsakās uz to paskatīties.

Man šķiet, ka problēma ir ar to, ka cilvēki uz šo skatās caur kaut kādu neoliberālisma kapitālisma prizmu - it's my personal choice! Stop judging! Bet šī nav izvēle, kas ietekmē tikai tevi, kā tava matu krāsa vai tas, vai tu pīpē. Šis ietekmē citus dzīvniekus un dabu, un to reāli neattaisno ērtība vai garša, kamēr tev ir resursi nopirkt citādu ēdienu. But then again, ja cilvēks pasaka, ka viņam par to visu pohuj, tad to vismaz var saprast, bet es nedomāju, ka cilvēkiem ir pohuj, tāpēc jau viņi par šo neko negrib zināt.

vegaanisma sakaraa jaa, es nekad nesaprotu kaapeec tie cilveeki kurus aizvaino komentaari par dziivnieku eeshanu nekad neiedziljinaas un neaizdomaajas ka dziivnieku eeshana ir aizvainojosha. kaapeec man bruuk virsuu, ja ne jau es esmu taa kas noslaktee dziivu radiibu lai baaztu sev maagaa un atbalstiitu climate crisis

ja cilvēki tikai paturētu sevī un nedalītos, un ļautu no sevis izskanēt tikai kaut kādiem plakaniem novēojumiem no sērijas "iela ir trokšņaina", "man sāp galva", būtu šausmīgi garlaicīgi, cibā jau nu noteikti, - tieši tādiem ierakstiem es neredzu jēgu. ja cilvēki visas savas frustrācijas nekur nekad nevienam, nebūtu ne interesantu literāru darbu, ne iespējas ar kādu patiesi apmainīties kaut vai ar random vai maldīgiem vai neperfektiem, bet dzīviem viedokļiem.

par cibu es neuztraucos, jo man taa ir taada kaa rakstiishana nebuutiibaa, ko visticamaak lasa tikai triis cilveeki, kuriem eventually vienalga. + savu cibu vienmeer esmu uzsveerusi kaa dumping ground konflikteejoshaam, twisty, dark, manic streams of consciousness. ja kaadu tas aizskar, tad vinjiem jaaatceras ka i am nobody + man zheel jo vinji visticamaak nevareetu mieriigi palasiit ne dzheimsu dzhoisu ne ko taadu. es sho vairaak domaaju par kaut kaadu draugu/gjimenes loceklju bullshita toleranci/pretii nesaciishanu..