es nezinu, kam tieshi es sevii varu ticeet. katra jauna doma ir kaa jauns gadalaiks, kursh ir iistaaks, tagadeejais, pagaajshgada, vai naakamgada. pft.

man ir taa, ka es eju pa ielu, un viss ir normaali, bet es juutos vainiiga ka es izteereeju naudu, un par to ka man nav ambiiciju, un es uztraucos par vecumdienaam, un es domaaju par to kaa man ir apnikusi shii pilseeta, lai arii te viss ir normaali.

un kameer es taa eju, es zinu, ka shaadas puustoshas domas rodas, ja es paaraak ilgi esmu vienaa vietaa, un neljauju dziives uudenjiem, dziives ASINIIM pluust. tam man ir sev visu laiku mentaali jaapiedod, jo taa maaciija Viilma Luule, un es negribu tureet ruugtmu ne uz sevi ne uz jebko citu, es gribu lai viss buutu normaali un briivi.

un man biezhi apkaart sarodas aizraujoshi cilveeki, un es pret vinjiem juutos labveeliigi un es vinjus noveerteeju, bet es vinjiem neieshu un to neteikshu, taapeec peec Emanueela Levina likumiem vinji visi domaa, ka es esmu naidiigi noskanjota un kaut kaadaa zinjaa nejauka, jo es vinjiem paskatos sejaa un vienaldziigi noveershos, jo man ir bail.

man visu dziivi ir bijis bail izraadiit interesi vai ruupes par cilveekiem, un man shkjiet, ka taapeec vinji domaa, ka es esmu nejauka. man dazhreiz pat ir bail vai neerti sakontakteet gjimenes locekljus vai draugus, jo man shkjiet, ka es vinjiem trauceeshu. and it's a lose lose, jo peec tam vinji domaas, ka es esmu vienaldziiga vai naidiiga, vai vienkaarshi dranjkjiiga.