Ar dzīvniekiem parasti visai labi saprotos, ar cilvēkiem - nevienmēr.

saprasties jau var ljoti labi, bet pavada taada sajuuta, ka, ja tu esi maaja, tad tas cilveeks ir redzeejis tikai priekshnamu, un visas paareejaas istabas skumji chiikst un seezhaas, apklaajas putekljiem.

Ar cilvēkiem tā visnotaļ var gadīties. Man reizēm ir sajūta, ka dzīvnieki bez visiem vārdiem izjūt un saprot mani labāk nekā cilvēki, ko gan nevarētu teikt par priekšmetiem :) Arī ne visiem dzīvniekiem, piem, rāpuļi, čūskas un insekti - tur tādas saiknes nav, bet vienalga, arī tas nav tāpat kā mēģināt saprasties ar priekšmetu, tāpat arī stāvēt pie rožu krūma nav tas pats, kas stāvēt pie galda.

shkjiet, ka saprotu par kaadu sapratni tu runaa, varbuut taadu esiibas, primordial liidzpastaaveeshanu? taadai sapratnei esmu a big fan. buutu sveetiigi, ja nekas shaadaa komunikaacijaa neiejauktos, ja eksalteetais intelektualizeetais praata papagailis neiejauktos ar savaam burzhujistabaam lielajaa maajaa.

Precīzi. We are, and then we think.