viss ir shausmiigi, un ar kaarteejo pavasari man atkal saak sliideet pamati zem kaajaam. kas par velna sasodiitu padariishanu ir dziive! es neesmu nekaads pamesls, bet man nav teikshana ne par ko! lietas notiek, un gruuzhas man virsuu viena peec otras, bez atpuutas. lietas kaa drausmiigi blaakji man gruuzhas un spiezhas virsuu, un kaut kur klusi stuuriitii kaa mazs kaapostu balteniitis man mirst vieniigaa svariigaa dziives dalja, mana dveesele. es zinu, ka man shodien vienkaarshi ir slikta perspektiiva. bet taa ir vienmeer. nekas nekad nenorit kontroleeti un veiksmiigi, vienmeer visi dziives atgadiijumi ir kaa atkritumu blaakji, kas man jaaizshkjiro, lai izkaaptu no tiem aaraa, un tad jau kriit naakamais. un man vinji ir jaashkjiro ar dveeseli, kameer citiem cilveekiem nemaz nav dveeseles, vai arii vinja ir sekundaara. man tieshaam shkjiet, ka daudziem cilveekiem nav sirds, bet kaut kaadas mushas kruushukurvii. vai arii vinjiem nav pietiekami daudz neironu uz sirds, vai arii man ir paaraak daudz neironu uz sirds.
naakotne jau atkal kaa saurona acs mani sauc, un visi cilveeki ir urukhaji, why happening!?