bet tas ko tu saki, ka tava dizive aiziet obskuuraas zinaashanaas, taa man tieshi shkjiet aizraujoshaa dziives dalja, un taas piiles un gaismas pils ir labas un taa, bet vinjas ir tik lineaaras un paarejoshas un materiaalas, ka tas shkiet bezmazvai neshkjiisti, ka vinjas iestarpinaas manaas grandiozajaas obsuukrajaas zinaashanaas.

es to lineaarumu nedomaaju, kaa paarmetumu aareejai pasaulei, es to domaaju kaa 'savai' pasaulei aarpusee. jo katram cilveekam ir privaataa un socialaa, aareejaa pasaule. un es nekad neesmu maaceejusi demonstreet privaato pasauli aarpusee, un tas ir shausmiigi, izlikties, ka ir tikai aareejie noteikumi un tendences, kuraam tu vienkaarshi seko un pakljaujies.

man arii ir aizdomas, ka skumjas ir greeks, mani ljoti iespaidoja Sartrs, kursh izteicaas par skumjaam, ka cilveeks pieliek zinaamas puules, uzturot sevi skumjaa noskanjojumaa, izveeloties skumjas.
bet no citas puses, skumjas varbuut vienkaarshi ir rekcija uz nepareiziibu. ja tu neesi labs pilsonis, tad tu juuties vainiigs un skumjsh, un tu zini, ka tev kaut kas konstruktiivs ir jaadara lietu labaa.

es nemāku redzēt pīli un pili nošķirti no obskūrajām zināšanām, zināšanas man rada (rāda?) pīli kā 'šo pīli, redzētu caur x prizmu', bet 'šī pīle manām zināšanām x piešķirt kaut kādu saturu' . savstarpējā komplementaritāte. zināšanas rada realitāti, realitāte rada zināšanas. tāpēc man pīle ir tikpat grandioza kā obskūrās zināšanas.

savstarpējā komplementaritāte. bet dazhaadi izjusta.