25 January 2013 @ 04:23 pm
 
kameer es savaa nodabaa seedeeju istabaa pie sveceem, lakoju nagus un ar vienu aci skatiijos diving bell and the butterfly, maajaas paarnaaca mana flatmate, iesleedzaas istabaa un saaka histeeriski raudaat. es nespeeju samierinaaties un man tas shkjiet tik diivaini, ka vinja ir pati stipraakaa meitene ko es zinu, un ir pagaajis jau pusgads kopsh vinja izshkjiiraas ar savu sirdsaakjiiti, bet vinja veelarvien deelj vinja taa raud. es savukaart esmu emocionaalaakais cilveeks ko zinu, bet neviens zeens veel manii nav raisiijis taadu izmisumu. visa mana raudaashana kas ir tik gauzhi reta ir ekskluziivi deelj eksistenciaaliem konfliktiem.
 
 
( Post a new comment )
cukursēne[info]saccharomyces on January 25th, 2013 - 08:12 pm
es piekrītu par to relational attieksmi, sure, mēs bez saskares ar apkārtējo pasauli neeksistējam, bet tajā interakcijā ir tieši visādas potencialitātes, kuras vai nu realizējas, vai nerealizējas, un man liekas, ka kaut kāds jau realizēto potencialitāšu kopums saglabājas tādā metafiziskā pikucī, ko varētu uzskatīt par savu "patību", un no tās jaunas nerealizētas potencialitātes vairs nevar atņemt - viņas var atņemt tikai sevi, tb, tās potencialitātes, kas viņām piemīt. es pieņemu, ka šis izklausās nesakarīgi. man vnk liekas, ka varbūt mums tā atšķirība ir laika un notikuma sakarības izpratnē. tb, vai tagadne ietekmē lietas arī retrospektīvi, vai tikai nākotni.
(Reply) (Parent) (Link)