Mans ierosinājums ir neuztraukties par dzimstību un censties to mazāk regulēt.

1) lietas notiek cikliski: auglīgi periodi mijas ar askētiskiem un bērnu negribēšanas periodiem. Pat Indijas vēsturē ir bijis tā, ka atnāk Buda un nosaka visiem meditēt, cilvēki vairs neprecas un bērni nedzimst. Tad atnāk nākamā reliģija un aicina cilvēkus vairoties un indieši kļuva par stingru ģimenes tradīciju uzturētājiem ar vismaz 8-10 bērniem ģimenē. Globāli tagad tas notiks tas pats, tikai bez reliģijām.

2) Mūsdienās kontrole nevienam nepatīk. Ja cilvēkiem valdība liek taisīt bērnus, tad viņiem tieši būs sacelšanās gars un viņi par spīti neradīs bērnus. Un otrādi – ja aizliegs taisīt bērnus, tad centīsies to darīt. Ķīnā bija 1 bērna politika, un realitātē cilvēki slēpa savus bērnus, reģistrēja ar vienu vārdu un laida skolā pamīšus, lai valdība nezinātu.