> Protams, ka cilveeks ir vainiigs pie shii piesaarnjojuma un degradaacijas!

O, smalki.

Un kā tas attiecas uz neseno pagātni, teiksim, gadi 500-1000 atpakaļ, un senāk, kad cilvēki vēl nespēja neko īsti piesārņot, bet toties sprāga kā mušas no slimībām, kuras šobrīd ārstē? Tai skaitā bērni, tai skaitā zīdaiņi, tai skaitā neremdināmās mocībās, ar kurām mēs mūsdienās tiekam galā.

Jeb dievs teica, o, tagad viņi beidzot paši pietiekami sevi čakarē, es ļaušu viņiem atklāt zāles pret holeru, difteriju un mēri. Visam jābūt balansā?

Kaut kāda tufta. Pat ja cilvēki piesārņo šobrīd vairāk, kaut vai tāpēc vien, ka mēs tupa esam vairāk -- kas, starp citu, lielā mērā tieši tāpēc, ka mēs esam milzīgi samazinājuši zīdaiņu un bērnu mirstību, -- nevajag jau nu izlikties, ka cilvēki ir radušies vakar, un visam, kas notika pirms šībrīža, nav nozīmes.

Nespeeja neko iisti piesarnjot? Interesanti, cik sanitaaraa videe tad vinji dziivoja. Cilveeki vienmeer ir bijushi diezgan cuuciski, muusdienaas tikai civilizeetaaki cuuciski. Protams, paldies Dievam, labaakie no vinjiem izdomaaja, ka meegjinaat tomeer degradaacijas viduu dziivot sanitaari, un veel pielietot mediciinu ir laba doma.

Bet kaapeec tu vispaar sheit aardies? Viss, ko es savaa ierakstaa saku ir, ka daudzas lietas, kas pat aareeji shkjiet random, visticamaak rodas no nepareizas dziivoshanas. Teiksim kaut kaadi reaali gadiijumi, kur piesaarnjo korporaacijas vidi un tad beerni dzimst ar defektiem.. kaut vai taa pati Chernobilja. Un ka cilveeki pie taa vaino Dievu, bet tie ir pashu cilveeku darbi.

Un ei tu sazini, kaadas sekas muusdienu dziivesstils atstaas uz nakamajaam paaudzeem.

Tāpēc pareizi ir veidot ģenētiskā materiāla rezerves bankas, kas arī tiek darīts.

Tikai daļa no ticīgajiem vaino dievu. Tie kas dievam netic, nekādu dievu, protams, nevaino. Kļūdas notiek no nezināšanas, vairāk zinām => mazāk kļūdamies.