Bīstamības var izpausties trejādi: zibens spērieni, pēkšņas vētras,
lietusgāzes un tām sekojošie plūdi. Bet nu visu pēc kārtas.
****************************************
1. ZIBENS SPĒRIENI
* Konkrētais zibens konkrētā laika sprīdī ir pilnīgi neparedzams un
neprognozējams/ vismaz cilvēce nav vēl pratusi tikt galā ar šo
problēmu. Zibens sperot - jeb izlādējoties caur kādu priekšmetu uz
zemes virsmas: var radīt postījumus-> 1) karstuma sekas - degšanu,
ugunsgrēku; 2) mehāniskus postījumus; 3) elektriskas dabas defektus -
elektroiekārtu bojājumus un pārslodzes spēriena brīdī tuvumā esošajos
elektrības vados (ar visām no tā izrietošajām sekām - īssavienojumus,
vadu mehāniskas pārkaršanas, -> kas atkal var būt sākums ugunsgrēkam).
* Tā kā mums nav iespējas pasargāties no konkrētā zibens spēriena, tad
mums "atliek" vispārējā un savlaicīgā aizsardzība. Te varam izškirt-
gan a) tālo/savlaicīgo, gan b) tuvo/īslaicīgo (jau negaisa laikā)
aizsardzību.
-> a) Tālā aizsardzība. Tā attiecas vairāk uz lauku rajonos esošajiem
īpašumiem. Pilsētu apbūve jau ir tāda kā ilglaicīga aizsardzība, reizē
milzīgs zibensnovedējs. Bet ir arī lietas - ko pilsētas apstākļos
vajadzētu ievērot negaisam tuvojoties (sk.->tālāk šajā rakstā).
Laukos - aa) visas mājas/būves pēc iespējas vajadzētu apgādāt ar
speciālajiem zibensnovedējiem. Vienkāršotā veidā - ar asu resnas
stieples galu, kas caur izolāciju piestiprināta mājai, tālāk
savienota ar garu tērauda drāti, kuras otrs gals ir zemē ieraksts
un apvīts (zem zemes) ap kādu dzelzs (teiksim, sliedes fragmenta)
gabalu. Bet labāk šāda zibensnovedēja ierīkošanu uzticēt
speciālistam (ja iespējas atļauj). ab) mājas tuvumā - nebūtu vēlams
veidot/glabāt liela daudzuma metāla izstrādājumus (tehniku, materiālus,
sliedes utt.), tiem jābūt - vai nu iezemētiem, vai arī vismaz 50 metrus
no dzīvojamām telpām. ac) svarīgi - kādus kokus stādām dzīvojamo māju
tuvumā. Izsenis latviešiem ir pieņemts - ēkām blakus vienmēr kādi
vareni koki iestādāmi/ir ozoli, liepas, oši, vīksnas... Bet no
pret-zibens aizsardzības viedokļa tas ir visai nevēlami. Jābūt tam
pašam 50 metru atālumam. Vēl svarīgi - vai tuvumā ir mežs/ citi augoši
koki. Dabīgie koki bieži kalpo kā zibens novedēji... Zibens visbiežāk
sper tajos kokos, kuri aug uz āderu krustpunktiem: pirmām kārtām
ozolos... Zibens sper arī gludā zemē - jā, tieši to pašu āderu
(magnetisko anomāliju) maksimumu punktos/jeb krustpunktos...
ad) dzīvojamo ēku tuvumā nevēlami celt spicas un augstas
uzbūves (kas neiezemētas): televīzijas antenas, ūdenstorņus, skatu
torņus, kas augstāki par 15m-25m (atkarībā no parējās apkārtnes
"uzbūves", iekārtojuma). ae) dzīv. ēku tuvumā nav vēlamas - dažādas
paštaisītas transformatoru stacijas, vēja ģeneratori un citas
elektrības ietaises ("esoša" elektrība divkārt "pievelk" zibeni).
->b) Tagad - tuvējā/jeb īslaicīgā aizsardzība- negaisam jau
tuvojoties. Lauku mājās - jāizslēdz viss apgaismojums, jāatslēdz visas
elektroietaises (ledusskapji, televizori - kuriem arī antēnas ligzda jāatvieno,
datori, sildītāji, galda lampas...), vēlams drošinātājus izskrūvēt (vietās,
kur "Latvenergo" nav ierīkojusi automātiskos atslēdzējus). Jāaizver visi logi,
durvis (pat prasts caurvējš kādreiz mēdz "ievilkt" zibeni istabā). Logi jāaizver
arī tamdēļ - lai samazinātu līdz minimumam pēkšņo vēja brāzmu, un lietus
plūdu postījumus. Pašiem jāatrodas telpās...
----------
==>NEGAISA LAIKĀ, OBLIGĀTI...
-> nedrīkst atrasties vienam klajā laukā, vai pilsētas apstākļos klaja
laukuma vidū;
-> nedrīkst atrasties zem vientuļa/atstatus no citiem augoša koka.
-> nedrīkt atrasties spicu un augstu celtņu tuvumā (pie antēnām,
ūdenstorņiem, metāla stabiem...), arīdzan pie transformatoru stacijām,
zem augstspriegumu līnijām;
-> sevisķi bīstami negaisa laikā ir atrasties ezera vai palielāka dīķa
vidū (peldoties, makšķerējot laivā...). Tas tamdēļ, ka mineralizēts
(dabīgs) ūdens klajums ir labs elektrības vadītājs, UN TU PATS ESI
LABS ZIBENS NOVEDĒJS. Arī no jūras (lai arī cik tas romantiski
nebūtu tur atrasties...) negaisa laikā jātinās ārā.
-> jāatceras, ka - lai arī cik "neliels/rāms" tas vai cits konkrētais
negaiss liekas, no ikviena rūcoša mākoņa var būt viens vienīgs spēriens
Tavā virzienā. Ar to pašu var pietikt visam atlikušajam mūžam - vari
kļūt gan par invalīdu, gan "pa taisno" doties uz Citu Sauli.
-> AK jā, negaisa laikā - nedrīkst gulēt zārdā, nedrīkst pa mežu
staigāt, nedrīkt uz akmens sēdēt, nedrīkt sēdēt strauta vai neliela
dīķīša malā, nedrīkst atrasties āderu maksimālās aktivitātes vietās.
Jo: arī šādas "darbības" palielina iespēju saņemt zibens spērienu!
-> nedrīkt pieskarties (sēdēt uz...) kādam liela apjoma metāla
priekšmetiem (piem. apkures caurulēm).
-> vajadzētu atturēties: zvanīt pa fiksēto ("Lattelekoma") tel.
aparātu, strādāt piemājas dārziņā, zāģēt mežu, pļaut zāli, ganīt
govis, braukt ar velosipēdu, ātri skriet (ja neesi zem jumta),
laist gaisa pūķus (ko cilvēki gan visai bieži dara tieši
vētras brāzmās...).
JA- negaiss Tevi pārsteidz liela lauka vidū/ ja Tev nav iespējas
10-15 minūšu laikā nokļūt drošā patvērumā, zem jumta===> tad
apsēdies kādā grāvī, vai bedrītē, pēc iespējas slīpeniski. Nekādā
gadījumā neskrien zem netālā vientuļā koka... Izmircis būsi-> BET
BŪSI SEV DZĪVĪBU SAGLABĀJIS.
****************************************
2. PĒKŠŅA VĒTRA
* Uz šādiem gadījumiem - attiecas visa tā aizsardzība, kas paredzēta
"parastajās" (rudens) vētrās.
* Ja iespējams - tajā īsajā brīdī, kad pamanām tuvojošos vētru, tad
skriešus jānokļūst jebkurā telpā vai patvērumā. Mūsu platuma
grādos gan šīs lokālās negaisu vētras visai reti sasniedz orkāna
spēku, taču pilnīgas garantijas par negaidītu vēja pastiprināšanos
nav.
* Vēl steigšus vajadzētu ...
- aizdabūt bērnus prom no atklātām vietām;
- ja esam telpās, tad cieši jāaizver logi, durvis, citas atveres;
* Jābūt gataviem uz to, ka pa gaisu var lidot dažādas atlūzas,
drazas, koku zari, no jumtiem norauts segums utt.
* Nevajadzētu atrasties logu tuvumā, jo šīs lidojošās drazas
var sasist stiklus un radīt bīstamus ievainojumus.
* Ja pamanām virpuļviesuli, tad steigšus jāmeklē patvērums. Diezin
vai daudz mūsu Latvijas mājās ir ierīkotas speciāli pret-vēju
bunkuri (kā, teiksim, ASV Oklahomas štatā - kur viens līdzenums pat
iesaukts par "Tornado ieleju"), taču pagrabs vai pagrabstāvi pat
ļoti noderēs. Nav jāzīlē virpuļviesuļa attālums, jo vizuāli tā ir
ļoti mānīga padarīšana. Nekavējoties jābēg uz patvertni pie pirmās
ieraudzīšanas.
**************************
3. Lietus plūdi!
* Protams, pēc intensīviem nokrišņiem iespējami plūdi. Ja dzīvojam
kādas regulāri pārplūstošas upītes krastā, tad jārēķinās arī ar
šādu iespēju. Te nu vajadzīga ilglaicīgā/tālu iepriekšējā
aizsardzība. Mājas jābūvē pietiekami augstā vietā, attiecīgie
priekšmeti un materiāli jau laicīgi jāpasargā no izmirkšanas.
Nu- nepavisam nav prāta darbs...vizināties ar laivu šādā uzplūdušā
straumē. Peldēties ne tik. Labāk pajūsmosim (pašiem esot drošā
vietā) par šo garāmejošo dabas untumu.
**************************
4. Pilsētās....
Tur gan aizsardzības apstākļi ir vienkāršāki, bet tomēr...
* Pēc iespējas nevajadzētu atrasties uz ielas vai laukuma
centrā. Gan varam ciest no pēkšņa zibens spēriena, gan no
negaidītas vētras radītajām un pa gaisu lidojošām atlūzām.
* Nevajadzētu atrasties pie dažādām augstām metāla
konstrukcijām.
* Nevajadzētu peldēties pilsētas upītēs, dīķos. Tas ir ne
tikai kārtības noteikumu pārkāpums, bet tad arī esi laba "ēsma"
tam pašam Zibenstēvam.
* Nevajadzētu atrasties arī uz tiltiem, augstos skatu torņos.
*************************
**********************************
Yehhh, ja ievērosim kaut vai to te augstāk sacīto, tad negaiss
mūs pasaudzēs, un mums būs iespējas daudzreiz jūsmot par šo
vareno dabas parādību:)))