Un kas tālāk...
Slinkums ir bijis mans brālis. Man IR jāraksta, citādāk man nav pat kam atskaitīties. Taču esmu tajā posmā, kad cilvēki sāk pamanīt, ka kaut kas ir mainījies. Sestdien uz svēršanos bija 92.1kg.
Es neatceros, kas bija pagājušajā atskaitē, taču es zinu, ka ir mazliet mazāk. Es centos turēt svaru, tad atkal mazliet palaidos. Tagad atkal esmu nopietni atpakaļ uz svītras.
Nodarbojos ar sportu. Saprotu, ka liela daļa no zaudētā svara ir muskuļi. Ir grūti darīt fiziskās lietas. Tad atkal, es biju uz Bikram jogu. Tur izskatījās, ka visiem ir grūti.
Pēc kalorijām esmu uz 1600-1700 kalorijām, slīdu iekšā mazā svara zudumā. Pirmajā nedēļā nekas nenonāca nost, tad atkal nokrita kilo. Kas bija jauks pārsteigums. Tagad es turos pie kalorijām un mazāk pie svara. Ja es turpināšu nodarboties ar sportu, kaut kāda momentā nāks arī muskuļi. Un tad masa paliks tā pati. Laikam. Bet tas droši vien ir vēl kādus 10 kg attālumā.
Jebkurā gadījumā. .. Nākamā pietura būs 90kg, kad es turēšu svaru. Tad pāris mēnešus paturēs to.

Vai es jau minēju, ka pēdējo reizi, kad biju 92.1 kg bija tad, kad es viņam pagāju garām mājot ar bulciņu zobos? I mean, es esmu pirmo reizi 92.1kg svarā kopš es pieņēmos svarā . Attiecīgi, man ir ļoti viegls solis. Un sirds. Un dvēsele.