Rīgā redzēju krievtautības goti. Tiešām visu cieņu. Bija ģērbusies tumši brūni - melni - bordo atlasa kleitā. Augšpuse bija korseštipa, apakša bez visādām "Dženiferas" mežģīnēm, taisna, spīdīga, slīdīga līdz zolei (kerzu, ne humānās palīdzības, bet tādu riktīgi smuku, nopucētu). Rokās tīkliņveida melni cimdi (nevis tīkliņzeķes). Galvā viņai bija skaista cepure, kuras īsā mala meta ēnu uz skaisti, neizplūduši, vienkārši melni krāsotajām acīm. Tumšsarkana lūpukrāsa un pati meitene - skaista. Bez pīrsingiem. Un viņa ļoti skaisti smaidīja. Kā izkāpusi no gotikas stila gleznas.
Ai, aizrāvos, bet viņa uz mani atstāja īpaši lielu iespaidu.

Otra "gote" tajā dienā bija "Dženiferas" svārkos līdz ceļiem, kruzuļainā korsetē, rokās kaut kādas tīkliņzeķes, kājās ar naglām apdauzīti kerzi, seja pilnīgi bāla (balta), acis aizmālētas melnas, lūpas melnas. Un pie tam viņa visiem uz jautājumu "Vai Tu esi gote?" atbildēja ar "Jā, bet es vairāk esmu vampīrs." Nu riktīgs bū!

Salīdzini!