Nepārtaukts uztraukums! Lai kā arī censtos nedomāt par to, domas atgrižas un dzen izmisumā! Visvairāk jau tās ir bailes no nezināmā! Bailes no tā ka varētu būt...maigi izsakoties - slikti, un optimismu saglabāt ar katru dienu ir aizvien grūtāk. Es saprotu, ka uztraucoties viss kļūs vēl sliktāk, bet nomierināties ir tik ļoti grūti! Negribu to visu! Kā lai izbēg no šīm problēmām? Kā šajā stulbumā lai nenojūdzas???

(Paldies, milum, ka esi ar mani!)