Mesmerize šodien bija pie dabas. Izstāstīja savas bēdas kokam, un palika vieglāk. Harmonija, miers un skaistums. Cita pasaule. Krupis, nelietis, nobiedēja, izlecot takas priekša...zilas vizbulītes, ūdens tuvums, putni...Bija piemirsies, ka dabā nav vietas pesimismam. Cilvēkiem vispār ir piemirsies, ka visa dzīve nesastāv no elektroviļņiem, radiācijas, trokšņiem un smakām...