Nav vairs dziļās akas ar smago vāku virsū. Akā ir iespīdējis saules stariņš un parādījušies mazi kāpslīši. Mēs kāpsim kopā un galvenais, ka mēs ticam, ka neviens no tiem pakāpieniem nesalūzīs. Grūti, jā. Savādāk, arī, jā, bet nekas. Kādreiz akā arī ir jāiekrīt, lai pēc tam spētu saprast un novērtēt, kas mums dots...