Vienkārši atslēdzos uz brīdi un pēc tam piefiksēju, ka hipnotizēju mannā putru, kas tobrīd meta burbuļus katliņā. Tādas briesmas pēc ieskaites, kas ilga pilnas trīs stundas. Gribējas mest no auditorijas ar kaut ko smagu par tādiem uzdevumiem.. Galva kūp. Tagad jau ir labāk. Bet nu feini, feini, atgriezos realitātē pēc brīvdienām. NICE...

Nu ko...paspēšu mēneša laikā uzcept 3 patstāvīgos studiju darbus? Nu bet kā savādāk...

Ok, ja ne par skolu tad man radās pārdomas par to, vai cilvēks patiešām mainās laika gaitā? Vienkārši slavenajā portālā ielūkojos galerijās un ieraudzīju, ka mana bijusī kl. biedrene tagad dzīvo Spānijā, tērpjas skaistās drēbēs, izklaidējas un pat ir tikusi pie jauniem zobiem! :D (nopietni) Vienvārd sakot, izskatās, ka šai iet ļoti labi. Pirms tam...pirms kādiem diviem gadiem... mani viņa tracināja. Bija tāds pašpuika un krita visiem uz nerviem ar savu bļaustīšanos un pielīšanu...bet tagad tāda dāma. Lūk. Un tad es tā iedomājos, vai tiešam cilvēks spēj tik ļoti mainīties, vai tā ir vienkārši āda, čaula kas nomainīta? Nez vai tā ir tikai kārtējā loma ko cilvēks var sev piespēlēt?