911
Pirms kādas stundas biju lieciniece uzbrukumam, kad džipa vadītajs pēc ietriekšanās citā automašīnā izkāpis ceļa vidū izrāva no tās otru šoferi un izvērtās cīņa un kautiņš, bet visi citi gļēvuļi brauca garām. Pašsaglabāšanās instinkta man laikam ir mazāk kā pieņemts. Izskrēju uz ielas, kliedzot uz abiem vīriešiem, mēģināju apstādināt citas mašīnas. Paldies 3.autobusa šoferim, kas apstājās un izkāpa. Tas, kuram uzbruka, savaldīja, cik spēja, dzērušo agresīvo džipa vadītāju, un gan es, gan autobusa šoferis vienlaicīgi zvanījām policijai. Visstulbākais, ko arī pateicu policijai, jo tajā brīdī kā reizi stāstiju, kur esam un kas noticis - garām pabrauca pašvaldības policijas mašīna. Es biju vienkārši šokēta, tāpēc neatbildu par epitetiem, ko tiem veltīju tajā brīdī, kaut laikam nepelnīti, jo pēc metriem 50 PP mašīna apgriezās, un es varēju pateikties policijai par uzklausīšanu, jo PP policisti jau lika uzbrucējam rokudzelžus.

Stress bija pamatīgs, viss notika tik ātri, es kaut arī rīkojos pilnīgi apzināti, tomēr instinktīvi.
Tikai pēc tam, kad PP pilnībā kontrolēja situāciju un redzēju, ka neviens nav smagi cietis, pārliecinājusies, ka mana klātbūtne nav nepieciešama, turpināju savu ceļu.
Un tikai tad man atausa, uz kādu numuru es zvanīju.