man atkal ir neliela pārsātinātības sajūta, tādas kā paģiras pēc mutes palaišanas nestrukturētā, bezjēdzīgā veidā. abos gadījumos - gan tad, kad esmu savu netīro ūdeni nolaidusi, gan tad, kad esmu savaldījusies - es nemainīgi nonāku pie atzinuma, ka klusēšana ir zelts. ik reizi, kad iedomājos, ko es varētu būt pateikusi savai priekšniecībai, es saprotu, ka man ir karjera tikai tādēļ, ka neesmu pārkāpusi šo nebulous robežu.