es šo varēju būt rakstījusi arī rīt, un varētu vakar
smeldzīgi ilgojos apskaut tēti. bet asaras noriju un izturos it kā normāli. vislaik kaut ko domāju, mēģinu atcerēties, bet tēli un sajūtas kā tvaiki caur pirkstiem izslīd un atstāj nojausmu par uguni, kas mūs pārvērš pilienos.