radi vienmēr aizsēžas visilgāk
atceros sevi skatāmies mūsu vecās sekcijas spogulī un domājam skaistu, tagad skatos un domāju, vai nevajag facelift.
Vakar izdalījām dāvanas pēc deserta, kafijas un laipnībām ar domu, ka ir īstais brīdis pirms ciemiņi dodas prom. Viņi aizgāja 4h vēlāk. Es nesūdzos, tik saku, ka tas bija pārsteigums, ka mēs visi jutāmies tik komfortabli kopā, ka visiem labpatika uzkavēties ilgāk. jo varāk tādēļ, ka līdz šim starp mums valdīja vārdos neformulēti motivēta rezervētība.

prom uz Lubānu. neko nesolu.