bože moi, kā man nāk miegs. želejas iespaidu pastiprina ADD grāmatvežu nebeidzamā zumēšana: "ja Jūs mums neiedosies šito un to, mēs pasūdzēsimies polsterētos krēslos zvilnošiem, ka Jūs mūs ignorējat!". bzz, bzz. es dzirdu, dzirdu. bet man rokas neceļas, pat lai jūs atgaiņātu, un kājas nekustas, lai aizmuktu, un kas liek jums domāt, ka man bail no lielajiem lempjiem? man kauna nav, tā ka kaunināt ir bezjēdzīgi.
es zinu, ka no manas puses tas arī ir veids, kādā es sevi izceļu no citu vidus, pārāk maz sacēlos pret kārtību savos padsmit. laika loksne lokās, es infantili un bezatbildīgi māžojos, un ne sidī, ne apziņā mani nekas negrauž.