Charlaine Harris "Harper Connelly Mysteries" ir viena no manām iecienītākajām sērijām. Pēdējo grāmatu noklausījos/izlasīju pirms vairākiem mēnešiem, taču tā joprojām ir ar mani. Pieklusināts, bet spēcīgi iesakņojies iespaids. Man patīk tiešums, neizpušķotais, nesentimentāls reālisms, stindzinošais (chilling as well as appalling) sabiedrības sociopātisms, fizisko un psihisko noviržu svērums. Life as is. Love as is. For weak, for strong, a healthy kind and a sick.

Turklāt personīgi mani vienmēr ir vilinājusi brāļu un māsu attiecību un jūtu dziļuma tēma. Laikam jāsaka paldies Dievam un maniem vecākiem, ka esmu vienīgais bērns, jo brālis man ir sinonīms vislielākai tuvībai, kuras man nekad nav bijis un pēc kuras vienmēr esmu ilgojusies. Esmu mēģinājusi pāris savus mīļākos 'adoptēt' kā brāļus, un pilnīgā neizpratnē jutusies sāpināta par šādas uzticēšanās žesta noraidījumu :)

Bet abstrahējoties no manām personīgajām īpatnībām, nopietni, ļoti labs darbs.