Man ir neeksistējoša stila izjūta, manā skapī nav audumu, kas jāgludina, un es nēsāju apģērbu pēc principa minimalistic, interchangeable, sensible - mazāk kārtu, pieguļošāks vienkāršāks griezums melnā, baltā, sarkanā vai oranžā krāsā (outer and under). Paldies Dievam neviens nevar teikt, ka manas kājas "are wasted on that face", gluži pretēji. Pilnīga graciozu potīšu neesamība. Hence, bikses kā ansambļa pamatelements. Un neko, dzīvoju bez bažu. Uz visa tā fona nopirku trīs kleitas. Skatos uz tām un esmu pārsteigtā neizpratnē par ceļiem, kādos uz īsu brīdi bija noklīdis mans saprāts. Un dīvainākais, ka mani absolūti neaizkustina izdotā summa, cipari ir tikai cipari, abstrakti tikai savā starpā salīdzināmi ķeburi. I'm bothered by the wasted effort, inefficiency, lack of purpose, no, lack of attainable, logical result. I can perceive beauty, but the focal length must exceed zero.

Bet pamēģiniet laist gaismas staru caur metāla rīvi, tādu kā tornītis ar četrām šķautnēm un dažādu raupjumu - smukāk kā diskobumba.