Brīnišķīgi uzrakstīts, lieliski pasniegts sapiņķerēts, daudzslāņains stāsts par noziegumu un atmaksu, par koncepcijas "nevainīgs aculiecinieks" duālo dabu, par laiku, kas paiet, bet neaizmirst, par darbiem, labiem un sliktiem, par glābējiem, sargiem un izpalīdzētājiem. Par pilnīgiem svešiniekiem, par liktenīgām krustcelēm, par mūsu visu iekšējām dzīvēm un dzinuļiem. Es baudā un vieglā reibonī iekšēji vibrēju ~12,5h, kas sniedza man iespēju saplūst ar šiem cilvēkiem, just un piedzīvot (piemēram, vecuma plānprātības atspoguļojums bija izcili ticams).
Šis stāsts ir mistērijas, kriminālromāna, trillera un mīlestības, ambīciju un iluzoru vērtību kolekcionēšanas virtuozs tamborējums, liels un izsmalcināts, kur katrs diedziņš ir gan sākums, gan beigas. Mozaīka, mūžīgi mainīgā.

Uzdrošinies pavilk aiz gala un esi gatavs.

Ieteicamais stāsta klausīšanās fons (no personīgas pieredzes): divi gari pārbraucieni starpvalstu ātrvilcienos, nakts un laisks, lietains rīts aiz aizvilktiem aizkariem ekstravagantā viesnīcā ar gultu, kurā, šķērsām guļot, ne galva, ne pēdas nekaras pāri malai. E.Dickinson dzeja.