Šorīt steigdamās uz darbu esmu acīmredzot tikvien kā zem kājām skatījusies, lai skrienot nenoliktos garšļaukus. Citādi nevaru izskaidrot to, kā nepamanīju, ka viss zālājs ielas pretējā pusē ir kā nosēts ar krokusiem. Pamanīju atbraukusi mājās uz pusdienām. Nāku no metro, runāju pa telefonu vēl par darba jautājumiem un pēkšņi pusvārdā apraujos,kaut ko pārsteigumā nokliedzu, samulsinot sarunbiedru, un tad atlikušo sarunas laiku maršēju gar savu māju, turpu šurpu turpu šurpu, negribot ne uz mirkli zaudēt vizuālo kontaktu. Svētdien vietām gaiss iesilšot līdz plus 16!