taisni nepatīkami. savu vecāku mājās es kļūstu par nevarīgu zīdaini, zaudēju jebkādas iemaņas un spēju sevi aprūpēt. vēl nešļupstu, bet baidos to sagaidīt. diezgan pārsteidzoša un vienlaikus biedējoša prāta kaprīze. atceros, ka reiz mēģināju iekāpt savu leļļu ratos, kaut arī lieluma ziņā krietni virs vidējā, un kulba vēl tā kā būtu spējusi mani līkločos uzņemt sevī, bet alumīnija konstrukcijas salaiduma vietas sasprāga kā sliedes Pakistānā, un es noskrēju no ceļa. naktī šito saproti, un acis atveras tumsā, hipertrofēta vajadzība pēc rūpēm.