uzskrūvējos, sapinos, iestrēgu, noplēsu visas kreveles līdz caurumiem, nevarēju aizmigt, naktī pamodos skrejošu sirdi, jo biju izmetusi pa piektā stāva balkonu divus kaķus {pelēku un melnu ar baltu dibenu}
apstāties, apstāties, nesagumt. pēdējā pusgada laikā es esmu stipri mainījusies, novecojusi, ietinusies nejūtīgā vienaldzībā kā follija segā no aptieciņas. nevienu negribu pazīt un pazītos satikt, eju starp cilvēkiem kā stabiem, mēness gaismā tie tikvien kā met ēnu, kurai uzkāpt nav sāpīgi.