kritušo saldme
interesanti, ka es pazīstu visus akmentiņus, pār kuriem klupšu, tiklīdz tie nonāk manās rokās. paņemu un skaidri sajūtu, jā, šis. ar tādu kā maigumu, nekad necenšoties no tiem tikt vaļā, pat pieturot, un nekad īsti neaizmirstot par to esību. vien nogurumā vai izklaidībā atlaižu pirkstus un staigāju savā ābeļdārzā, vadoties pēc smaržas