kad Kaimiņš tēloja veceni, pašas krutākās bija beigas - viņš palika uz skatuves un lēnām zvīļājoties un asinīm/siekalām šķīstot pienāca pie skatītājiem. brīdi parūcis, viņš sāka pofigā torčīt iekšā skatītājos - līda pāri cilvēkiem, cauri visām rindām. cilvēki kliedz, neviens nesaprot, kas notiek etc. cik dzirdērju, Kareļins tā nedara, bet tie bija 50% izrādes.