Te darbojas viens nežēlīgs taču pareizs dabas likums. Ne jau nauda un laiks ir svarīgākais. Sievietei ir sevi jāsaudzē. Tā nu ir iekārtots arī dzīvnieku pasaulē, ka katram ir sava loma. Tēviņš rikšo apkārt un medī, prasti sakot, bet mātīte tup alā un audzē jauno paaudzi. Lai jaunā paaudze būtu dzīvotspējīga, mātītei jābūt paēdušai un labi nodrošinātai. Cilvēks fizioloģiski no dzīvniekiem daudz neatšķiras.
Un par nbadzību runājot, tas ir blefs. Īstas nabadzības pie mums tomēr nav,lai ko arī parastie ņauduļi neņaudētu. Nodzeras bagātie, nodzeras nabagie.
Ja sevi notrieksi ar draņķīgu dzīvesveidu, tad draņķīgi izskatīsies tik un tā.