Lai būtu godīgi- tikai mana pieredze.
Pati dzīvoju Rīga, bet lielākā daļa bērnības un tagad visas vasaras pavadu laukos. Tur ir ļoti skaisti, tur ir daba,tur ir stārķī, jāņogu krūmi, svaigs gaiss, akas ūdens, sajūta, ka tu nedzīvo kastītē, tur ir superīgā privātīpašuma sajūta- mans pagalms, manas puķes, mana birzīte. Tur draudzejas ar kaimiņiem( vajag āmuru- aizej pie kaimiņa, vajag sāli-pie kaimiņa, vajag paraudāt- pie kaimiņa, forša ķiploku ščirne- padalies ar kaimiņu),neslēdz cietdurvis, visi sveicinās un veikalā dod preci uz parāda. Dod naktsmājas radu-radu-radu radiniekam un izturās pret viņu ka pret savējo, kopj svešus pamestus kapiņus, gaida ciemiņus no pilsētas. Skatās TV, kalusās LR1/2 un šausminās, cik bīstami ir Pilsētā, tur dāāudz narkomanu, dīleru,autoavāriju, sapuvušas lielveikalu paikas,sastrēgumu, kabatzagļu,krāpnieku, pasūtijumu slepkavību,slikto mentu,un vēl jebkurā vietā var pa muti no kāda urļika norauties.
Ir jau ari visas tās PROBLĒMAS ar darbu, alkoholu, jauniešu(ne)nodarbinātību,ar to cilveku dzīve nemaz neaprobežojas un vairak bail man ir pilsetā, neka tur.
nepieklājīgi gari sanāca:)