Kinematogrāfija
Biju aizmirsusi, cik skumīga ir vientulība pūlī. Skatījos uz priecīgām sejām, klausījos smieklos, un man šķita, ka atrodos kādā filmā - vienā no tiem postmodernajiem kadriem, kuros galvenais varonis pārlaiž skatienu smejošām sejām un ierauga drausmus viepļus ar asiņainām mutēm un asiem ilkņiem. Cita realitāte. Karnevāla maskas, zem kurām slēpjas vampīru sarkanās acis.