Dīvaina atziņa, protams, bet viens no patīkamākajiem posmiem cilvēka dzīvē ir tas, kurā viņš kādā sabiedrībā ir "svaigas asinis". Kaut kas jauns un interesants, kura viedoklī ieklausās visi jau sen savā starpā pazīstamie, līdz sāpēm cits citam noriebušies ļaudis. Līdz mirklim, kad viņš piepeši saprot, ka jau sen ir veca gaļa un pats alkaini klausās tajā, ko saka pirmo reizi satiktais un jau par interesantu atzītais. Kārtējais tik ļoti iepriekšparedzamais sabiedrības iekšējās politikas likums.