kad es pamostos no tā, ka dauzu galvu pret sienu, es saprotu, ka tieši viss ir vislabākajā kārtībā, jo kad es nedauzu galvu pret sienu, man ir vai nu smaga depresija vai arī es vienkārši esmu miris... pēdējo gan ir reti gadījies novērot...

šodien psihiatrijā stāstīja par kādu pacientu, kuram māsiņa gribēja izdarīt injekciju, bet viņš sabļāvis uz viņas "ko jūs pie manis lienat? es taču jau sen esmu miris?"