ar sarunām vien nepietiek. ja cilvēki ir ar dažādu dzīves skatījumu, tad diez vai tur līdzēs kādas sarunas, lai kliedētu šo nesaprašanu. vārdi ir bijuši un paliks tāds smagnējs, neveikls un kropls domu materializējums.
taču cilvēks ir un paliek egoists. un vislielākie egoisti jau ir tie, kas sašutumā par to bļaustās un kaut ko pieprasa. taču neviens jau neizslēdz iespēju uz savstarpēji izdevīgu parazitēšanu. abi runā sev un jūtas par to laimīgi.

ai, kaut kā ne tā uzrakstīju...
pajāt!