Neticēt nekam, man liekas, vispār nav iespējams. Bet nu labi, tā jau ir neauglīga filosofija, ar kādu es parasti neaizraujos.

Vai tad kāds vispār tic pseidovēsturniekiem? Man, godīgi sakot, tādi atklājumi kā "Karalis Anrī IV bijis sieviete!" vai "Atklāta Jēzus īstā seja!", vai "Repše ir marsietis!" izraisa tikai smīnu. Tikai tad, protams, parādās arī jautājums par to, pēc kādiem kritērijiem tad izvērtēt, kurš atklājums ir lēti sensacionāls un kurš nopietns, tikai par popsīgu tēmu :D