a vēl vieglāk ir viltot pašus viltojumus. zinām mēs šādus rakstniekus. vesels bars. bezmaz vai tāda modes lieta pēdēja laikā parādījusies ņemt un meklēt visur melus un viltu. bet tas jau saprotams. ņemtot un kaut ko sagāžot irgūt lēto popularitāti ir vienkāršāk, nekā muļļāt tās pašas vecās patiesības.
vispār jau vēstures faktus reti vilto. biežāk gan notiek variācijas ar šo faktu interpretāciju. tā ir vieglāk un vienkāršāk, nekā ņemt un strādāt pie nereālu faktu meistarošanas. vieglāk ir pateikt ka tas bija tāpēc ka tie ir slikti un mēs esam tie labie vai atkal otrādi, atkarībā no vadošā subjekta gribas.
da i vispār kāda jēga ņemties par to, kas ir un kas nav bijis. nu, pieņemsim, ka visa mums zināmā vēsture ir viens sūda viltojums. so what? kamēr tā ir pietiekami konsekventa un nerada tagadnē nekādas praktiskas vai morālas dabas apgrūtinājumus, nav arī ko krist panikā un imitēt apokalipsi.