vakarnakt cēlu sniegavīru/ sniegasievu!
ap kādiem pusdivpadsmitiem pļāpājot skype ar arčūriņu, pēkšņi ļoti, ļoti sagribējās celt sniegavīru, jo kaut ko tādu nebiju darīju divus gadus (pēdējais tika nosaukts par Saulcerīti). Piedāvāju arčūriņam nākt līdzi (patīk, ka viņam parasti manas trakās idejas liekas pieņemamas). Tā nu sarunājām, ka katrs paņemsim savu velo un dosimies meklēt īsto spotu. tā kā nebiju kādus pāris gadus arī braukusi ar velo pa sniegu, tad atrakcijas bija nešaubīgi - slīdēšana un iestigšana darīja savu.
Aizbraucām uz kādu ceļu, kur reti brauc mašīnas un atradām skaistu pleķīti tieši zem lamas. Daudz smejoties un salstot tapa sniega dūda ar bagātīgām sievišķīgām formām.