Pēc brīvdienām Liepajā viss šķiet daudz mierīgāks un mīļāks. Prom no cilvēku bariem un Rīgas pautekļainajām ielām Karaostas savdabīgajā burvībā, kura vienmēr vilina pie sevis atkal un atkal. Nekad nav gana stāgāt un kāpelēt pa gruvešiem, un ļauties nemierīgajam vējam izpūst sasāpējušās domas un nemieru ārā no galvas. Tur viss šķiet savādāks, lēnāks un saprotamāks. Tā ir vieta Latvijā, kur atkal rast sakārtotību un noslēgt pamieru ar sirdi un prātu. Tik vienkārši, tik labi.