šodien iekšā sēz ļoti dalītas jūtas - prieks un nespēja sagaidīt vakaru, kad tad beidzot varēs atklāt lielo pārsteigumu, kurš nu jau mani ir nedaudz nomocījis un paputinājis, bet tas nav svarīgi. tāpat prieks par ziņām, ka rīt vērsies jau pirmie klani vaļā - Žagars, Lido un Baiļi. Nezinu, šķiet, ka arī Mežkalni bīdās uz to pusi, bet domāju, ka diez vai atvērsies jau rīt. Ideālā gadījumā rīt varētu laist uz kalnu un iesvētīt dēļus. šis viss, protams, ir pozitīvi.
saradušās pēdejā laikā arī negatīvas pārdomas, un apsvērumi par to, kas tad katram ir svarīgāks. konkrētus piemērus laikam šoreiz neminēšu. šķiet, ka kāds bomis smagi pa galvu iezvēlis. turpinu staigāt apdullusi.

Bet par spīti visam, es joprojām brīnos, kā pie velna, paspēju tik daudz izdarīt. šajās divās nedēļās esmu monstrs.