14 Marts 2008 @ 10:57
 
Vakar, kad iegāju centrālajā stacijā, pēkšņi apstulbumā sastingu kā sālstabs, sajutos tik ļoti neiederīga. Visi kaut kur traucās ātrāk, ātrāk uz priekšu! Vēl jānopērk pārtika, jāskrien uz vilcienu. Johaidī! visi velkās tik lēni, kur tādi spoki gadījušies! Ko tu te muļķe stāvi? Nesaproti, ka traucē? Nesaproti, ka atpaliec? Ja tu neskriesi, ja tu nedarīsi, tu NEIZDZĪVOSI, mums taču jāskrien, nav laika!! Muļķe, muļķe, muļķe, sastingusī muļķe!! Tu iznīksi, ja NEIEKĻAUSIES! Tu neko nepaspēsi! Tad vismaz nemaisies pa kājām!
 
 
skan: manic street preachers- send away the tiger
 
 
( Post a new comment )
zane[info]lidot on 14. Marts 2008 - 12:07
ja cilvēki vienkārši stāv - tas ir ok. tie, kas steidzas, viņiem var apiet apkārt. bet tie, kas planē pilnīgā autopilotā, VELKAS pa pusi gaiteņa, kad citiem jāskrien uz darbu vai vilcienu vai vienalga, kur - tie gan mani tracina. mana dzīve nenotiek skrējienā, bet ir lietas, uz kurām ir jāpaspēj, lai varētu izbaudīt mieru. es nesteidzos darbā un arī mājās man ir miers. bet pa ceļam uz kādu mērķi gan man nepatīk kavēties.
staro citu, Tev jau arī reizēm uznāk skrienamais. :) toreiz pēc Korniem kaut vai. nu, labi, es piekrītu, tas bija citādāk. :) bet tomēr! es neticu, ka Tu nekad nesteidzies un ka čammīgās tantiņas-tankistes Tevi nekad nenokaitina.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
a g n e s e[info]melodija on 14. Marts 2008 - 12:21
Es steidzos tāpat kā visi pārējie un planējošās tantiņās mai arī ved ārā no pacietības, tikai vakar pēkšņi, kā ceļa zīme tiku iebāzta zemē un visu redzēju no malas. Ir cilvēki, kuriem koki arī traucē, kas izauguši nepareizajā vietā, bet tas jau ir cits stāsts.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
zane[info]lidot on 14. Marts 2008 - 12:39
es Tev piekrītu.
:)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)