Vakar, kad iegāju centrālajā stacijā, pēkšņi apstulbumā sastingu kā sālstabs, sajutos tik ļoti neiederīga. Visi kaut kur traucās ātrāk, ātrāk uz priekšu! Vēl jānopērk pārtika, jāskrien uz vilcienu. Johaidī! visi velkās tik lēni, kur tādi spoki gadījušies! Ko tu te muļķe stāvi? Nesaproti, ka traucē? Nesaproti, ka atpaliec? Ja tu neskriesi, ja tu nedarīsi, tu NEIZDZĪVOSI, mums taču jāskrien, nav laika!! Muļķe, muļķe, muļķe, sastingusī muļķe!! Tu iznīksi, ja NEIEKĻAUSIES! Tu neko nepaspēsi! Tad vismaz nemaisies pa kājām!