Nespēju noticēt, ka esmu jau mājās. Vakar sastrīdējos ar mammu, viņa visu laiku runā par manu bijušo puisi(esam šķīrušies jau kādu gadu, bet viņa visu laiku cer, ka izlīgsim) katru dienu man ir jādzird mareks tāds un mareks šitāds. Viņa vienmēr mareku ir uztvērusi kā savu dēlu un kad mēs izšķīrāmies pateicu, ka abi tā nolēmām(lai nesāpinātu mammu) īstenībā viņš mani nodeva un pie tam ļoti pretīgā veidā : ( Pat negribas atcerēties. Problēma ir tāda, ka arī visus citus puišus viņa salīdzina ar mareku.