Vakardiena bija drausmīgākā diena manā mūžā..... Es parasti nevienam neizrādu, ja man ir skumji vai esmu dusmīga... var teikt, ka es māku uzlikt masku un vienmēr tēlot ka esmu laimīga....par to daudzi cilvēki ir mani apbrīnojuši. Šī maska man palīdzēja būt neievainojamai citu acīs. bet vakar es neizturēju un pateicu visu ko es domāju - var teikt ka es uzsprāgu - dēļ cita cilvēka necieņu pret līdzcilvēkiem. Vakara gaitā daudz dejoju, arī mazliet iedzēru, bet rezultātā es pamodos mana labākā drauga mājā, protams, biju mazliet šokēta par to, ka es neko no vakardienas neatceros, jo tiešām dzērusi biju ļoti maz, draugs stāstīja, ka es dejojot esmu zaudējusi samaņu un rezultātā viņš aizvedis mani pie sevīm. Pēdējā laikā diezgan bieži zaudēju samaņu(domāju, ka tas ir stresa un pārslodzes dēļ), bet laikam man būs jāaiziet pie ārsta, lai noskadrotu, kas, isti man kaišs.