Peec ilgiem laikiem ierakstiishu sheit savu peedeejo dzejoli!
Manas acis lūkojas liesmā,
Tās sajūt siltumu.
Tik neparasta sajūta pārņem mani
Sadeg viss, kas man dārgs,
Sadeg foto, sadeg atmiņas par bērnību.
Gaisā virmo pelni,
Tāds liels un tumšs mutulis.
Manas acis vēro,
Kā liesma iznīcina pilnīgi visu.
Tik skaļi sadeg foto,
Tas spraksķot dzirksteles mētā.
Un zūd cerības par to,
Ka vēl jebkad būs tā kā agrāk.
Līdz ar atmiņām pamazām sadegu arī es!!!
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: