Garastāvoklis:	thoughtful
Mūzika:	James Blunt

Nu ir jau patīkami apzināties, ka man ir ziņotājs, ka es varu zināt kā Viņam iet. Mazītiņš pieradums.
Skatos, lasu, klausos kā Viņu aizstāv, kā Viņu vaino un nopeļ, un domāju, ko gan tas maina? Lai arī ko man mēģinātu iestāstīt. Vieglāk nepaliek, varbūt mazliet vairāk dusmu, varbūt arī ne.
Pamazām par sevi atgādina cilvēki, kas mani asociē ar Viņu, kā arī tie, kas mani ar Viņu vēl saista. Gribētos nokratīt saistības, bet tad arī sanāks neglābjami attālināties no mīļiem cilvēkiem. Pašlaik tas mani visvairāk skumdina. Tikšu galā.
Parunājoties ar savu sauļuku, palika labāk. Sauļa teica, ka pati visu saprotu un apzinos, viņa tikai smaidot man piekrīt un akcentē to galveno domu, kura manā galviņā jau ir. Un otrā lieta.. Cilvākbērns, tas kurš mani aizdomīgi labi saprot un pazīst, tik labi, ka reizēm metas bail. Varētu pat teikt, ka domu lasīšana pastāv. Neticami. Rupjāk sakot, tas cilvākbērns man gluži smagi redz cauri. Pat slēpties nav jēgas, viņš to jūt. Īpašība, kas piesaista un reizē liek turēt pienācīgā attālumā. Fascinējoši, bīstami. Jo ja tev šitik ļoti redz cauri, ir viegli ar tevi manipulēt. Un tas pat ir jūtams. Cik ļoti tas ir apzināti, nezinu, bet pavisam neapzināti tas nav.. Es zinu ko vinš dara, jūtu, kā mani mēģina ietekmēt, un jūtu, ka viņam sanāk. Es turos pretī ;). Interesanti..
Pārējie man turpina pārsteigt.
Par spīti visam, smaidīga, no sirsniņas.