pūt vai nepūt?
jautrais stāstiņš par to, ka igauņiem (?!) nav burta/skaņas "B" un kā tas (kā jau parasti gadās) rezultējies sirdi plosošā jautājumā - Pūt vai nepūt?! Bet ne jau par to ir runa.
Šodien biju uz skolu. Atnācu mājās galva dīvaina griežas & sāp. Nevaru saprast tas no tā dumjā kodoskopa, aizdomīgās smakas gaitenī skolā vai to dumjo iesnu un fakta, ka laikam tā kā vesela neesmu, dēļ. Visdrīzāk no visa pa druskai ar attiecīgu īpatsvaru. Te nu mēs nonākam pie jautājiena.. Iet man uz skolu vai neiet? Skaitot plusus un mīnusus nekas labs nesanāks (tas ir - būs jāiet uz skolu), jo mīnusi (1.jūtos slima(skat 4. un 5.), 2.nebiedēšu kursabiedrus, 3.vai vēl labāk- neaplaidīšu šamos, 4.ir riepīgas iesnas, 5.man tipiskais - 37) ir krietni vien mazāk pamatoti un sakarīgi par plusiem (1.kārt šodien jau biju uz skolu, 2.diez vai esmu lipīga (t.i. vīrusainis), 3.man neviens no mājiniekiem nav slims (tas pamato 2.), 4. no malas neizskatos tik slima, lai neietu uz skolu, 5. man pat kakls nav iekaisis!, 6. nav ko tēlot slimu govi un 7. sasodīts! nevar taču tā kavēt mācības, nāk visādi termiņi un darbu nodošanas virsū kā negaiss..). Bet te jau nu rodad cits pūt/nepūt jautājiens. Man iet pie daktera? Atkal? Un ko man viņš tādu jaunu pateiks? Bet cik tad var slimot, nu jau būs.. nemaz negribas teikt. Daudz par ilgu. Kaut kā galīgi nelabi metas.
Mjā, un es te tikai sēžu un čīkstu par slimošanu. Tikai. Uz skolu es iešu.

Bet beigu beigās: pūt vai nepūt?